existimaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of existimō.
Participle
[edit]exīstimātūrus (feminine exīstimātūra, neuter exīstimātūrum); first/second-declension participle
- about to value
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | exīstimātūrus | exīstimātūra | exīstimātūrum | exīstimātūrī | exīstimātūrae | exīstimātūra | |
| genitive | exīstimātūrī | exīstimātūrae | exīstimātūrī | exīstimātūrōrum | exīstimātūrārum | exīstimātūrōrum | |
| dative | exīstimātūrō | exīstimātūrae | exīstimātūrō | exīstimātūrīs | |||
| accusative | exīstimātūrum | exīstimātūram | exīstimātūrum | exīstimātūrōs | exīstimātūrās | exīstimātūra | |
| ablative | exīstimātūrō | exīstimātūrā | exīstimātūrō | exīstimātūrīs | |||
| vocative | exīstimātūre | exīstimātūra | exīstimātūrum | exīstimātūrī | exīstimātūrae | exīstimātūra | |