exinanio

Latin

Etymology

From ex +‎ inānis (“empty”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /ek.siˈnaː.ni.oː/, [ɛks̠ɪˈnäːnioː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /ek.siˈna.ni.o/, [eɡziˈnäːnio]

Verb

exināniō (present infinitive exinānīre, perfect active exinānīvī or exināniī, supine exinānītum); fourth conjugation

1. to empty (the contents of); to drain or pour out
2. to strip
3. to despoil
4. to weaken or exhaust

Conjugation

   Conjugation of exināniō (fourth conjugation)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	exināniō	exinānīs	exinānit	exinānīmus	exinānītis	exināniunt
	imperfect	exināniēbam	exināniēbās	exināniēbat	exināniēbāmus	exināniēbātis	exināniēbant
	future	exināniam	exināniēs	exināniet	exināniēmus	exināniētis	exinānient
	perfect	exinānīvī, exināniī	exinānīvistī, exināniistī	exinānīvit, exināniit	exinānīvimus, exināniimus	exinānīvistis, exināniistis	exinānīvērunt, exinānīvēre, exināniērunt, exināniēre
	pluperfect	exinānīveram, exinānieram	exinānīverās, exinānierās	exinānīverat, exinānierat	exinānīverāmus, exinānierāmus	exinānīverātis, exinānierātis	exinānīverant, exinānierant
	future perfect	exinānīverō, exinānierō	exinānīveris, exinānieris	exinānīverit, exinānierit	exinānīverimus, exinānierimus	exinānīveritis, exinānieritis	exinānīverint, exinānierint
passive	present	exinānior	exinānīris, exinānīre	exinānītur	exinānīmur	exinānīminī	exināniuntur
	imperfect	exināniēbar	exināniēbāris, exināniēbāre	exināniēbātur	exināniēbāmur	exināniēbāminī	exināniēbantur
	future	exināniar	exināniēris, exināniēre	exināniētur	exināniēmur	exināniēminī	exinānientur
	perfect	exinānītus + present active indicative of sum
	pluperfect	exinānītus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	exinānītus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	exināniam	exināniās	exināniat	exināniāmus	exināniātis	exināniant
	imperfect	exinānīrem	exinānīrēs	exinānīret	exinānīrēmus	exinānīrētis	exinānīrent
	perfect	exinānīverim, exinānierim	exinānīverīs, exinānierīs	exinānīverit, exinānierit	exinānīverīmus, exinānierīmus	exinānīverītis, exinānierītis	exinānīverint, exinānierint
	pluperfect	exinānīvissem, exināniissem	exinānīvissēs, exināniissēs	exinānīvisset, exināniisset	exinānīvissēmus, exināniissēmus	exinānīvissētis, exināniissētis	exinānīvissent, exināniissent
passive	present	exināniar	exināniāris, exināniāre	exināniātur	exināniāmur	exināniāminī	exināniantur
	imperfect	exinānīrer	exinānīrēris, exinānīrēre	exinānīrētur	exinānīrēmur	exinānīrēminī	exinānīrentur
	perfect	exinānītus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	exinānītus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	exinānī	—	—	exinānīte	—
	future	—	exinānītō	exinānītō	—	exinānītōte	exināniuntō
passive	present	—	exinānīre	—	—	exinānīminī	—
	future	—	exinānītor	exinānītor	—	—	exināniuntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		exinānīre	exinānīvisse, exināniisse	exinānītūrum esse	exinānīrī	exinānītum esse	exinānītum īrī
participles		exināniēns	—	exinānītūrus	—	exinānītus	exināniendus, exināniundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		exināniendī	exināniendō	exināniendum	exināniendō	exinānītum	exinānītū

References

• “exinanio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “exinanio”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• exinanio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.