exhortatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect participle of exhortor
Participle
[edit]exhortātus (feminine exhortāta, neuter exhortātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | exhortātus | exhortāta | exhortātum | exhortātī | exhortātae | exhortāta | |
| genitive | exhortātī | exhortātae | exhortātī | exhortātōrum | exhortātārum | exhortātōrum | |
| dative | exhortātō | exhortātae | exhortātō | exhortātīs | |||
| accusative | exhortātum | exhortātam | exhortātum | exhortātōs | exhortātās | exhortāta | |
| ablative | exhortātō | exhortātā | exhortātō | exhortātīs | |||
| vocative | exhortāte | exhortāta | exhortātum | exhortātī | exhortātae | exhortāta | |