exhalatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of exhālō.

Participle

exhālātus (feminine exhālāta, neuter exhālātum); first/second-declension participle

1. exhaled

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	exhālātus	exhālāta	exhālātum		exhālātī	exhālātae	exhālāta
genitive	exhālātī	exhālātae	exhālātī		exhālātōrum	exhālātārum	exhālātōrum
dative	exhālātō	exhālātae	exhālātō		exhālātīs
accusative	exhālātum	exhālātam	exhālātum		exhālātōs	exhālātās	exhālāta
ablative	exhālātō	exhālātā	exhālātō		exhālātīs
vocative	exhālāte	exhālāta	exhālātum		exhālātī	exhālātae	exhālāta

References

• exhalatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)