excusaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of excūsō.
Participle
[edit]excūsātūrus (feminine excūsātūra, neuter excūsātūrum); first/second-declension participle
- about to excuse
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | excūsātūrus | excūsātūra | excūsātūrum | excūsātūrī | excūsātūrae | excūsātūra | |
| genitive | excūsātūrī | excūsātūrae | excūsātūrī | excūsātūrōrum | excūsātūrārum | excūsātūrōrum | |
| dative | excūsātūrō | excūsātūrae | excūsātūrō | excūsātūrīs | |||
| accusative | excūsātūrum | excūsātūram | excūsātūrum | excūsātūrōs | excūsātūrās | excūsātūra | |
| ablative | excūsātūrō | excūsātūrā | excūsātūrō | excūsātūrīs | |||
| vocative | excūsātūre | excūsātūra | excūsātūrum | excūsātūrī | excūsātūrae | excūsātūra | |