excrematus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of excremō
Participle
[edit]excremātus (feminine excremāta, neuter excremātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | excremātus | excremāta | excremātum | excremātī | excremātae | excremāta | |
| genitive | excremātī | excremātae | excremātī | excremātōrum | excremātārum | excremātōrum | |
| dative | excremātō | excremātae | excremātō | excremātīs | |||
| accusative | excremātum | excremātam | excremātum | excremātōs | excremātās | excremāta | |
| ablative | excremātō | excremātā | excremātō | excremātīs | |||
| vocative | excremāte | excremāta | excremātum | excremātī | excremātae | excremāta | |