excogitaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of excōgitō.
Participle
[edit]excōgitātūrus (feminine excōgitātūra, neuter excōgitātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | excōgitātūrus | excōgitātūra | excōgitātūrum | excōgitātūrī | excōgitātūrae | excōgitātūra | |
| genitive | excōgitātūrī | excōgitātūrae | excōgitātūrī | excōgitātūrōrum | excōgitātūrārum | excōgitātūrōrum | |
| dative | excōgitātūrō | excōgitātūrae | excōgitātūrō | excōgitātūrīs | |||
| accusative | excōgitātūrum | excōgitātūram | excōgitātūrum | excōgitātūrōs | excōgitātūrās | excōgitātūra | |
| ablative | excōgitātūrō | excōgitātūrā | excōgitātūrō | excōgitātūrīs | |||
| vocative | excōgitātūre | excōgitātūra | excōgitātūrum | excōgitātūrī | excōgitātūrae | excōgitātūra | |