exciturus

Latin

Etymology 1

Future active participle of exciō.

Participle

excītūrus (feminine excītūra, neuter excītūrum); first/second-declension participle

1. about to summon, produce, excite, frighten

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	excītūrus	excītūra	excītūrum		excītūrī	excītūrae	excītūra
genitive	excītūrī	excītūrae	excītūrī		excītūrōrum	excītūrārum	excītūrōrum
dative	excītūrō	excītūrae	excītūrō		excītūrīs
accusative	excītūrum	excītūram	excītūrum		excītūrōs	excītūrās	excītūra
ablative	excītūrō	excītūrā	excītūrō		excītūrīs
vocative	excītūre	excītūra	excītūrum		excītūrī	excītūrae	excītūra

Etymology 2

Future active participle of excieō.

Participle

excitūrus (feminine excitūra, neuter excitūrum); first/second-declension participle

1. Alternative form of excītūrus

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	excitūrus	excitūra	excitūrum		excitūrī	excitūrae	excitūra
genitive	excitūrī	excitūrae	excitūrī		excitūrōrum	excitūrārum	excitūrōrum
dative	excitūrō	excitūrae	excitūrō		excitūrīs
accusative	excitūrum	excitūram	excitūrum		excitūrōs	excitūrās	excitūra
ablative	excitūrō	excitūrā	excitūrō		excitūrīs
vocative	excitūre	excitūra	excitūrum		excitūrī	excitūrae	excitūra