exceptatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of exceptō
Participle
[edit]exceptātus (feminine exceptāta, neuter exceptātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | exceptātus | exceptāta | exceptātum | exceptātī | exceptātae | exceptāta | |
| genitive | exceptātī | exceptātae | exceptātī | exceptātōrum | exceptātārum | exceptātōrum | |
| dative | exceptātō | exceptātae | exceptātō | exceptātīs | |||
| accusative | exceptātum | exceptātam | exceptātum | exceptātōs | exceptātās | exceptāta | |
| ablative | exceptātō | exceptātā | exceptātō | exceptātīs | |||
| vocative | exceptāte | exceptāta | exceptātum | exceptātī | exceptātae | exceptāta | |