excantatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of excantō
Participle
[edit]excantātus (feminine excantāta, neuter excantātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | excantātus | excantāta | excantātum | excantātī | excantātae | excantāta | |
| genitive | excantātī | excantātae | excantātī | excantātōrum | excantātārum | excantātōrum | |
| dative | excantātō | excantātae | excantātō | excantātīs | |||
| accusative | excantātum | excantātam | excantātum | excantātōs | excantātās | excantāta | |
| ablative | excantātō | excantātā | excantātō | excantātīs | |||
| vocative | excantāte | excantāta | excantātum | excantātī | excantātae | excantāta | |