exaltatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of exaltō.

Participle

exaltātus (feminine exaltāta, neuter exaltātum); first/second-declension participle

1. exalted, elevated
2. praised

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	exaltātus	exaltāta	exaltātum		exaltātī	exaltātae	exaltāta
genitive	exaltātī	exaltātae	exaltātī		exaltātōrum	exaltātārum	exaltātōrum
dative	exaltātō	exaltātae	exaltātō		exaltātīs
accusative	exaltātum	exaltātam	exaltātum		exaltātōs	exaltātās	exaltāta
ablative	exaltātō	exaltātā	exaltātō		exaltātīs
vocative	exaltāte	exaltāta	exaltātum		exaltātī	exaltātae	exaltāta

Descendants

• English: exaltate

References

• exaltatus in Charles du Fresne du Cange’s Glossarium Mediæ et Infimæ Latinitatis (augmented edition with additions by D. P. Carpenterius, Adelungius and others, edited by Léopold Favre, 1883–1887)