Jump to content

exaltaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of exaltō

Participle

[edit]

exaltātūrus (feminine exaltātūra, neuter exaltātūrum); first/second-declension participle

  1. about to exalt

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative exaltātūrus exaltātūra exaltātūrum exaltātūrī exaltātūrae exaltātūra
genitive exaltātūrī exaltātūrae exaltātūrī exaltātūrōrum exaltātūrārum exaltātūrōrum
dative exaltātūrō exaltātūrae exaltātūrō exaltātūrīs
accusative exaltātūrum exaltātūram exaltātūrum exaltātūrōs exaltātūrās exaltātūra
ablative exaltātūrō exaltātūrā exaltātūrō exaltātūrīs
vocative exaltātūre exaltātūra exaltātūrum exaltātūrī exaltātūrae exaltātūra