evolutus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ēvolvō.

Participle

ēvolūtus (feminine ēvolūta, neuter ēvolūtum); first/second-declension participle

1. unrolled, unfolded
2. evicted, removed

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ēvolūtus	ēvolūta	ēvolūtum		ēvolūtī	ēvolūtae	ēvolūta
genitive	ēvolūtī	ēvolūtae	ēvolūtī		ēvolūtōrum	ēvolūtārum	ēvolūtōrum
dative	ēvolūtō	ēvolūtae	ēvolūtō		ēvolūtīs
accusative	ēvolūtum	ēvolūtam	ēvolūtum		ēvolūtōs	ēvolūtās	ēvolūta
ablative	ēvolūtō	ēvolūtā	ēvolūtō		ēvolūtīs
vocative	ēvolūte	ēvolūta	ēvolūtum		ēvolūtī	ēvolūtae	ēvolūta

Derived terms

• ēvolūtiō

Descendants

• Italian: evoluto
• Piedmontese: evolù

References

• “evolutus”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “evolutus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• evolutus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.