evocaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ēvocō.
Participle
[edit]ēvocātūrus (feminine ēvocātūra, neuter ēvocātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēvocātūrus | ēvocātūra | ēvocātūrum | ēvocātūrī | ēvocātūrae | ēvocātūra | |
| genitive | ēvocātūrī | ēvocātūrae | ēvocātūrī | ēvocātūrōrum | ēvocātūrārum | ēvocātūrōrum | |
| dative | ēvocātūrō | ēvocātūrae | ēvocātūrō | ēvocātūrīs | |||
| accusative | ēvocātūrum | ēvocātūram | ēvocātūrum | ēvocātūrōs | ēvocātūrās | ēvocātūra | |
| ablative | ēvocātūrō | ēvocātūrā | ēvocātūrō | ēvocātūrīs | |||
| vocative | ēvocātūre | ēvocātūra | ēvocātūrum | ēvocātūrī | ēvocātūrae | ēvocātūra | |