evitatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ēvītō.
Participle
[edit]ēvītātus (feminine ēvītāta, neuter ēvītātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēvītātus | ēvītāta | ēvītātum | ēvītātī | ēvītātae | ēvītāta | |
| genitive | ēvītātī | ēvītātae | ēvītātī | ēvītātōrum | ēvītātārum | ēvītātōrum | |
| dative | ēvītātō | ēvītātae | ēvītātō | ēvītātīs | |||
| accusative | ēvītātum | ēvītātam | ēvītātum | ēvītātōs | ēvītātās | ēvītāta | |
| ablative | ēvītātō | ēvītātā | ēvītātō | ēvītātīs | |||
| vocative | ēvītāte | ēvītāta | ēvītātum | ēvītātī | ēvītātae | ēvītāta | |