evitaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ēvītō.
Participle
[edit]ēvītātūrus (feminine ēvītātūra, neuter ēvītātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | ēvītātūrus | ēvītātūra | ēvītātūrum | ēvītātūrī | ēvītātūrae | ēvītātūra | |
| Genitive | ēvītātūrī | ēvītātūrae | ēvītātūrī | ēvītātūrōrum | ēvītātūrārum | ēvītātūrōrum | |
| Dative | ēvītātūrō | ēvītātūrō | ēvītātūrīs | ||||
| Accusative | ēvītātūrum | ēvītātūram | ēvītātūrum | ēvītātūrōs | ēvītātūrās | ēvītātūra | |
| Ablative | ēvītātūrō | ēvītātūrā | ēvītātūrō | ēvītātūrīs | |||
| Vocative | ēvītātūre | ēvītātūra | ēvītātūrum | ēvītātūrī | ēvītātūrae | ēvītātūra | |