evitaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ēvītō.
Participle
[edit]ēvītātūrus (feminine ēvītātūra, neuter ēvītātūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēvītātūrus | ēvītātūra | ēvītātūrum | ēvītātūrī | ēvītātūrae | ēvītātūra | |
| genitive | ēvītātūrī | ēvītātūrae | ēvītātūrī | ēvītātūrōrum | ēvītātūrārum | ēvītātūrōrum | |
| dative | ēvītātūrō | ēvītātūrae | ēvītātūrō | ēvītātūrīs | |||
| accusative | ēvītātūrum | ēvītātūram | ēvītātūrum | ēvītātūrōs | ēvītātūrās | ēvītātūra | |
| ablative | ēvītātūrō | ēvītātūrā | ēvītātūrō | ēvītātūrīs | |||
| vocative | ēvītātūre | ēvītātūra | ēvītātūrum | ēvītātūrī | ēvītātūrae | ēvītātūra | |