eventurus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future participle of ēveniō
Participle
[edit]ēventūrus (feminine ēventūra, neuter ēventūrum); first/second-declension participle
- about to happen
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēventūrus | ēventūra | ēventūrum | ēventūrī | ēventūrae | ēventūra | |
| genitive | ēventūrī | ēventūrae | ēventūrī | ēventūrōrum | ēventūrārum | ēventūrōrum | |
| dative | ēventūrō | ēventūrae | ēventūrō | ēventūrīs | |||
| accusative | ēventūrum | ēventūram | ēventūrum | ēventūrōs | ēventūrās | ēventūra | |
| ablative | ēventūrō | ēventūrā | ēventūrō | ēventūrīs | |||
| vocative | ēventūre | ēventūra | ēventūrum | ēventūrī | ēventūrae | ēventūra | |