evangelizatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ēvangelīzō.
Participle
[edit]ēvangelizātus (feminine ēvangelizāta, neuter ēvangelizātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēvangelizātus | ēvangelizāta | ēvangelizātum | ēvangelizātī | ēvangelizātae | ēvangelizāta | |
| genitive | ēvangelizātī | ēvangelizātae | ēvangelizātī | ēvangelizātōrum | ēvangelizātārum | ēvangelizātōrum | |
| dative | ēvangelizātō | ēvangelizātae | ēvangelizātō | ēvangelizātīs | |||
| accusative | ēvangelizātum | ēvangelizātam | ēvangelizātum | ēvangelizātōs | ēvangelizātās | ēvangelizāta | |
| ablative | ēvangelizātō | ēvangelizātā | ēvangelizātō | ēvangelizātīs | |||
| vocative | ēvangelizāte | ēvangelizāta | ēvangelizātum | ēvangelizātī | ēvangelizātae | ēvangelizāta | |