evangelizaturus

Latin

Etymology

Future active participle of ēvangelīzō

Participle

ēvangelizātūrus (feminine ēvangelizātūra, neuter ēvangelizātūrum); first/second-declension participle

1. about to evangelize

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ēvangelizātūrus	ēvangelizātūra	ēvangelizātūrum		ēvangelizātūrī	ēvangelizātūrae	ēvangelizātūra
genitive	ēvangelizātūrī	ēvangelizātūrae	ēvangelizātūrī		ēvangelizātūrōrum	ēvangelizātūrārum	ēvangelizātūrōrum
dative	ēvangelizātūrō	ēvangelizātūrae	ēvangelizātūrō		ēvangelizātūrīs
accusative	ēvangelizātūrum	ēvangelizātūram	ēvangelizātūrum		ēvangelizātūrōs	ēvangelizātūrās	ēvangelizātūra
ablative	ēvangelizātūrō	ēvangelizātūrā	ēvangelizātūrō		ēvangelizātūrīs
vocative	ēvangelizātūre	ēvangelizātūra	ēvangelizātūrum		ēvangelizātūrī	ēvangelizātūrae	ēvangelizātūra