Jump to content

evaginaturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of ēvāgīnō

Participle

[edit]

ēvāgīnātūrus (feminine ēvāgīnātūra, neuter ēvāgīnātūrum); first/second-declension participle

  1. about to unsheathe

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ēvāgīnātūrus ēvāgīnātūra ēvāgīnātūrum ēvāgīnātūrī ēvāgīnātūrae ēvāgīnātūra
genitive ēvāgīnātūrī ēvāgīnātūrae ēvāgīnātūrī ēvāgīnātūrōrum ēvāgīnātūrārum ēvāgīnātūrōrum
dative ēvāgīnātūrō ēvāgīnātūrae ēvāgīnātūrō ēvāgīnātūrīs
accusative ēvāgīnātūrum ēvāgīnātūram ēvāgīnātūrum ēvāgīnātūrōs ēvāgīnātūrās ēvāgīnātūra
ablative ēvāgīnātūrō ēvāgīnātūrā ēvāgīnātūrō ēvāgīnātūrīs
vocative ēvāgīnātūre ēvāgīnātūra ēvāgīnātūrum ēvāgīnātūrī ēvāgīnātūrae ēvāgīnātūra