erraturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of errō.
Participle
[edit]errātūrus (feminine errātūra, neuter errātūrum); first/second-declension participle
- about to go astray
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | errātūrus | errātūra | errātūrum | errātūrī | errātūrae | errātūra | |
| genitive | errātūrī | errātūrae | errātūrī | errātūrōrum | errātūrārum | errātūrōrum | |
| dative | errātūrō | errātūrae | errātūrō | errātūrīs | |||
| accusative | errātūrum | errātūram | errātūrum | errātūrōs | errātūrās | errātūra | |
| ablative | errātūrō | errātūrā | errātūrō | errātūrīs | |||
| vocative | errātūre | errātūra | errātūrum | errātūrī | errātūrae | errātūra | |