enutritus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ēnūtriō.
Participle
[edit]ēnūtrītus (feminine ēnūtrīta, neuter ēnūtrītum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēnūtrītus | ēnūtrīta | ēnūtrītum | ēnūtrītī | ēnūtrītae | ēnūtrīta | |
| genitive | ēnūtrītī | ēnūtrītae | ēnūtrītī | ēnūtrītōrum | ēnūtrītārum | ēnūtrītōrum | |
| dative | ēnūtrītō | ēnūtrītae | ēnūtrītō | ēnūtrītīs | |||
| accusative | ēnūtrītum | ēnūtrītam | ēnūtrītum | ēnūtrītōs | ēnūtrītās | ēnūtrīta | |
| ablative | ēnūtrītō | ēnūtrītā | ēnūtrītō | ēnūtrītīs | |||
| vocative | ēnūtrīte | ēnūtrīta | ēnūtrītum | ēnūtrītī | ēnūtrītae | ēnūtrīta | |