enunciatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ēnuntiō.
Participle
[edit]ēnunciātus (feminine ēnunciāta, neuter ēnunciātum); first/second-declension participle
- Alternative form of ēnuntiātus
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēnunciātus | ēnunciāta | ēnunciātum | ēnunciātī | ēnunciātae | ēnunciāta | |
| genitive | ēnunciātī | ēnunciātae | ēnunciātī | ēnunciātōrum | ēnunciātārum | ēnunciātōrum | |
| dative | ēnunciātō | ēnunciātae | ēnunciātō | ēnunciātīs | |||
| accusative | ēnunciātum | ēnunciātam | ēnunciātum | ēnunciātōs | ēnunciātās | ēnunciāta | |
| ablative | ēnunciātō | ēnunciātā | ēnunciātō | ēnunciātīs | |||
| vocative | ēnunciāte | ēnunciāta | ēnunciātum | ēnunciātī | ēnunciātae | ēnunciāta | |