enumeratus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ēnumerō.
Participle
[edit]ēnumerātus (feminine ēnumerāta, neuter ēnumerātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēnumerātus | ēnumerāta | ēnumerātum | ēnumerātī | ēnumerātae | ēnumerāta | |
| genitive | ēnumerātī | ēnumerātae | ēnumerātī | ēnumerātōrum | ēnumerātārum | ēnumerātōrum | |
| dative | ēnumerātō | ēnumerātae | ēnumerātō | ēnumerātīs | |||
| accusative | ēnumerātum | ēnumerātam | ēnumerātum | ēnumerātōs | ēnumerātās | ēnumerāta | |
| ablative | ēnumerātō | ēnumerātā | ēnumerātō | ēnumerātīs | |||
| vocative | ēnumerāte | ēnumerāta | ēnumerātum | ēnumerātī | ēnumerātae | ēnumerāta | |