enotesco

Latin

Etymology

ex- +‎ notēscō (“to become known”)

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /eː.noˈteːs.koː/, [eːnɔˈt̪eːs̠koː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /e.noˈtes.ko/, [enoˈt̪ɛsko]

Verb

ēnotēscō (present infinitive ēnotēscere); third conjugation, no perfect or supine stems

1. (intransitive) to become widely known

Conjugation

   Conjugation of ēnotēscō (third conjugation, no perfect or supine stems)

indicative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ēnotēscō		ēnotēscis		ēnotēscit		ēnotēscimus		ēnotēscitis		ēnotēscunt
	imperfect	ēnotēscēbam		ēnotēscēbās		ēnotēscēbat		ēnotēscēbāmus		ēnotēscēbātis		ēnotēscēbant
	future	ēnotēscam		ēnotēscēs		ēnotēscet		ēnotēscēmus		ēnotēscētis		ēnotēscent
passive	present	ēnotēscor		ēnotēscere, ēnotēsceris		ēnotēscitur		ēnotēscimur		ēnotēsciminī		ēnotēscuntur
	imperfect	ēnotēscēbar		ēnotēscēbāre, ēnotēscēbāris		ēnotēscēbātur		ēnotēscēbāmur		ēnotēscēbāminī		ēnotēscēbantur
	future	ēnotēscar		ēnotēscēre, ēnotēscēris		ēnotēscētur		ēnotēscēmur		ēnotēscēminī		ēnotēscentur
subjunctive		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	ēnotēscam		ēnotēscās		ēnotēscat		ēnotēscāmus		ēnotēscātis		ēnotēscant
	imperfect	ēnotēscerem		ēnotēscerēs		ēnotēsceret		ēnotēscerēmus		ēnotēscerētis		ēnotēscerent
passive	present	ēnotēscar		ēnotēscāre, ēnotēscāris		ēnotēscātur		ēnotēscāmur		ēnotēscāminī		ēnotēscantur
	imperfect	ēnotēscerer		ēnotēscerēre, ēnotēscerēris		ēnotēscerētur		ēnotēscerēmur		ēnotēscerēminī		ēnotēscerentur
imperative		singular						plural
		first		second		third		first		second		third
active	present	—		ēnotēsce		—		—		ēnotēscite		—
	future	—		ēnotēscitō		ēnotēscitō		—		ēnotēscitōte		ēnotēscuntō
passive	present	—		ēnotēscere		—		—		ēnotēsciminī		—
	future	—		ēnotēscitor		ēnotēscitor		—		—		ēnotēscuntor
non-finite forms		infinitive						participle
		active			passive			active			passive
present		ēnotēscere			ēnotēscī			ēnotēscēns			—
future		—			—			—			ēnotēscendus, ēnotēscundus
verbal nouns		gerund								supine
		genitive		dative		accusative		ablative		accusative		ablative
		ēnotēscendī		ēnotēscendō		ēnotēscendum		ēnotēscendō		—		—

References

• “enotesco”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “enotesco”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
• enotesco in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.