enodatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ēnōdō.

Participle

ēnōdātus (feminine ēnōdāta, neuter ēnōdātum, adverb ēnōdātē); first/second-declension participle

1. untangled
2. (figurative) clear

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ēnōdātus	ēnōdāta	ēnōdātum		ēnōdātī	ēnōdātae	ēnōdāta
genitive	ēnōdātī	ēnōdātae	ēnōdātī		ēnōdātōrum	ēnōdātārum	ēnōdātōrum
dative	ēnōdātō	ēnōdātae	ēnōdātō		ēnōdātīs
accusative	ēnōdātum	ēnōdātam	ēnōdātum		ēnōdātōs	ēnōdātās	ēnōdāta
ablative	ēnōdātō	ēnōdātā	ēnōdātō		ēnōdātīs
vocative	ēnōdāte	ēnōdāta	ēnōdātum		ēnōdātī	ēnōdātae	ēnōdāta

References

• “enodatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers