enervatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ēnervō.
Participle
[edit]ēnervātus (feminine ēnervāta, neuter ēnervātum, comparative ēnervātior); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēnervātus | ēnervāta | ēnervātum | ēnervātī | ēnervātae | ēnervāta | |
| genitive | ēnervātī | ēnervātae | ēnervātī | ēnervātōrum | ēnervātārum | ēnervātōrum | |
| dative | ēnervātō | ēnervātae | ēnervātō | ēnervātīs | |||
| accusative | ēnervātum | ēnervātam | ēnervātum | ēnervātōs | ēnervātās | ēnervāta | |
| ablative | ēnervātō | ēnervātā | ēnervātō | ēnervātīs | |||
| vocative | ēnervāte | ēnervāta | ēnervātum | ēnervātī | ēnervātae | ēnervāta | |
Synonyms
[edit]- ēnervis (rare, Late Latin)
References
[edit]- “enervatus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers