enaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ēnāscor.
Participle
[edit]ēnātūrus (feminine ēnātūra, neuter ēnātūrum); first/second-declension participle
- about to sprout forth
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēnātūrus | ēnātūra | ēnātūrum | ēnātūrī | ēnātūrae | ēnātūra | |
| genitive | ēnātūrī | ēnātūrae | ēnātūrī | ēnātūrōrum | ēnātūrārum | ēnātūrōrum | |
| dative | ēnātūrō | ēnātūrae | ēnātūrō | ēnātūrīs | |||
| accusative | ēnātūrum | ēnātūram | ēnātūrum | ēnātūrōs | ēnātūrās | ēnātūra | |
| ablative | ēnātūrō | ēnātūrā | ēnātūrō | ēnātūrīs | |||
| vocative | ēnātūre | ēnātūra | ēnātūrum | ēnātūrī | ēnātūrae | ēnātūra | |