enarro

Latin

Etymology

ex- (“out”) +‎ nārrō (“I relate”)

Pronunciation

(Classical Latin) IPA^(key): /eːˈnaːr.roː/, [eːˈnäːrːoː]
(modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /eˈnar.ro/, [eˈnärːo]

Verb

ēnārrō (present infinitive ēnārrāre, perfect active ēnārrāvī, supine ēnārrātum); first conjugation

to explain in detail, to expound

Conjugation

Conjugation of ēnārrō (first conjugation)

indicative		singular				plural
indicative		first	second		third	first	second		third
active	present	ēnārrō	ēnārrās		ēnārrat	ēnārrāmus	ēnārrātis		ēnārrant
	imperfect	ēnārrābam	ēnārrābās		ēnārrābat	ēnārrābāmus	ēnārrābātis		ēnārrābant
	future	ēnārrābō	ēnārrābis		ēnārrābit	ēnārrābimus	ēnārrābitis		ēnārrābunt
	perfect	ēnārrāvī	ēnārrāvistī, ēnārrāstī¹		ēnārrāvit, ēnārrāt¹	ēnārrāvimus, ēnārrāmus¹	ēnārrāvistis, ēnārrāstis¹		ēnārrāvēre, ēnārrāvērunt, ēnārrārunt¹
	pluperfect	ēnārrāveram, ēnārrāram¹	ēnārrāverās, ēnārrārās¹		ēnārrāverat, ēnārrārat¹	ēnārrāverāmus, ēnārrārāmus¹	ēnārrāverātis, ēnārrārātis¹		ēnārrāverant, ēnārrārant¹
	future perfect	ēnārrāverō, ēnārrārō¹	ēnārrāveris, ēnārrāris¹		ēnārrāverit, ēnārrārit¹	ēnārrāverimus, ēnārrārimus¹	ēnārrāveritis, ēnārrāritis¹		ēnārrāverint, ēnārrārint¹
passive	present	ēnārror	ēnārrāre, ēnārrāris		ēnārrātur	ēnārrāmur	ēnārrāminī		ēnārrantur
	imperfect	ēnārrābar	ēnārrābāre, ēnārrābāris		ēnārrābātur	ēnārrābāmur	ēnārrābāminī		ēnārrābantur
	future	ēnārrābor	ēnārrābere, ēnārrāberis		ēnārrābitur	ēnārrābimur	ēnārrābiminī		ēnārrābuntur
	perfect	ēnārrātus + present active indicative of sum
	pluperfect	ēnārrātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ēnārrātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular				plural
subjunctive		first	second		third	first	second		third
active	present	ēnārrem	ēnārrēs		ēnārret	ēnārrēmus	ēnārrētis		ēnārrent
	imperfect	ēnārrārem	ēnārrārēs		ēnārrāret	ēnārrārēmus	ēnārrārētis		ēnārrārent
	perfect	ēnārrāverim, ēnārrārim¹	ēnārrāverīs, ēnārrārīs¹		ēnārrāverit, ēnārrārit¹	ēnārrāverīmus, ēnārrārīmus¹	ēnārrāverītis, ēnārrārītis¹		ēnārrāverint, ēnārrārint¹
	pluperfect	ēnārrāvissem, ēnārrāssem¹	ēnārrāvissēs, ēnārrāssēs¹		ēnārrāvisset, ēnārrāsset¹	ēnārrāvissēmus, ēnārrāssēmus¹	ēnārrāvissētis, ēnārrāssētis¹		ēnārrāvissent, ēnārrāssent¹
passive	present	ēnārrer	ēnārrēre, ēnārrēris		ēnārrētur	ēnārrēmur	ēnārrēminī		ēnārrentur
	imperfect	ēnārrārer	ēnārrārēre, ēnārrārēris		ēnārrārētur	ēnārrārēmur	ēnārrārēminī		ēnārrārentur
	perfect	ēnārrātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	ēnārrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular				plural
imperative		first	second		third	first	second		third
active	present	—	ēnārrā		—	—	ēnārrāte		—
active	future	—	ēnārrātō		ēnārrātō	—	ēnārrātōte		ēnārrantō
passive	present	—	ēnārrāre		—	—	ēnārrāminī		—
passive	future	—	ēnārrātor		ēnārrātor	—	—		ēnārrantor
non-finite forms		infinitive				participle
non-finite forms		active		passive		active		passive
present		ēnārrāre		ēnārrārī		ēnārrāns		—
future		ēnārrātūrum esse		ēnārrātum īrī		ēnārrātūrus		ēnārrandus
perfect		ēnārrāvisse, ēnārrāsse¹		ēnārrātum esse		—		ēnārrātus
future perfect		—		ēnārrātum fore		—		—
perfect potential		ēnārrātūrum fuisse		—		—		—
verbal nouns		gerund					supine
		genitive	dative		accusative	ablative	accusative		ablative
		ēnārrandī	ēnārrandō		ēnārrandum	ēnārrandō	ēnārrātum		ēnārrātū

¹At least one rare poetic syncopated perfect form is attested.

Derived terms

Descendants

English: enarrate, enarrative

References

“enarro”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
“enarro”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
enarro in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
enarro in Ramminger, Johann (2016 July 16 (last accessed)) Neulateinische Wortliste: Ein Wörterbuch des Lateinischen von Petrarca bis 1700‎^[1], pre-publication website, 2005-2016