emunitus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ēmūniō.
Participle
[edit]ēmūnītus (feminine ēmūnīta, neuter ēmūnītum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēmūnītus | ēmūnīta | ēmūnītum | ēmūnītī | ēmūnītae | ēmūnīta | |
| genitive | ēmūnītī | ēmūnītae | ēmūnītī | ēmūnītōrum | ēmūnītārum | ēmūnītōrum | |
| dative | ēmūnītō | ēmūnītae | ēmūnītō | ēmūnītīs | |||
| accusative | ēmūnītum | ēmūnītam | ēmūnītum | ēmūnītōs | ēmūnītās | ēmūnīta | |
| ablative | ēmūnītō | ēmūnītā | ēmūnītō | ēmūnītīs | |||
| vocative | ēmūnīte | ēmūnīta | ēmūnītum | ēmūnītī | ēmūnītae | ēmūnīta | |