emundatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ēmundō.
Participle
[edit]ēmundātus (feminine ēmundāta, neuter ēmundātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēmundātus | ēmundāta | ēmundātum | ēmundātī | ēmundātae | ēmundāta | |
| genitive | ēmundātī | ēmundātae | ēmundātī | ēmundātōrum | ēmundātārum | ēmundātōrum | |
| dative | ēmundātō | ēmundātae | ēmundātō | ēmundātīs | |||
| accusative | ēmundātum | ēmundātam | ēmundātum | ēmundātōs | ēmundātās | ēmundāta | |
| ablative | ēmundātō | ēmundātā | ēmundātō | ēmundātīs | |||
| vocative | ēmundāte | ēmundāta | ēmundātum | ēmundātī | ēmundātae | ēmundāta | |