emoniturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ēmoneō
Participle
[edit]ēmonitūrus (feminine ēmonitūra, neuter ēmonitūrum); first/second-declension participle
- about to admonish
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēmonitūrus | ēmonitūra | ēmonitūrum | ēmonitūrī | ēmonitūrae | ēmonitūra | |
| genitive | ēmonitūrī | ēmonitūrae | ēmonitūrī | ēmonitūrōrum | ēmonitūrārum | ēmonitūrōrum | |
| dative | ēmonitūrō | ēmonitūrae | ēmonitūrō | ēmonitūrīs | |||
| accusative | ēmonitūrum | ēmonitūram | ēmonitūrum | ēmonitūrōs | ēmonitūrās | ēmonitūra | |
| ablative | ēmonitūrō | ēmonitūrā | ēmonitūrō | ēmonitūrīs | |||
| vocative | ēmonitūre | ēmonitūra | ēmonitūrum | ēmonitūrī | ēmonitūrae | ēmonitūra | |