emollitus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ēmolliō.
Participle
[edit]ēmollītus (feminine ēmollīta, neuter ēmollītum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēmollītus | ēmollīta | ēmollītum | ēmollītī | ēmollītae | ēmollīta | |
| genitive | ēmollītī | ēmollītae | ēmollītī | ēmollītōrum | ēmollītārum | ēmollītōrum | |
| dative | ēmollītō | ēmollītae | ēmollītō | ēmollītīs | |||
| accusative | ēmollītum | ēmollītam | ēmollītum | ēmollītōs | ēmollītās | ēmollīta | |
| ablative | ēmollītō | ēmollītā | ēmollītō | ēmollītīs | |||
| vocative | ēmollīte | ēmollīta | ēmollītum | ēmollītī | ēmollītae | ēmollīta | |