emisenus

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /e.miˈseː.nus/, [ɛmɪˈs̠eːnʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /e.miˈse.nus/, [emiˈs̬ɛːnus]

Proper noun

emisēnus (feminine emisēna, neuter emisēnum); first/second-declension adjective

1. Alternative form of emesēnus

Declension

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	emisēnus	emisēna	emisēnum		emisēnī	emisēnae	emisēna
genitive	emisēnī	emisēnae	emisēnī		emisēnōrum	emisēnārum	emisēnōrum
dative	emisēnō	emisēnae	emisēnō		emisēnīs
accusative	emisēnum	emisēnam	emisēnum		emisēnōs	emisēnās	emisēna
ablative	emisēnō	emisēnā	emisēnō		emisēnīs
vocative	emisēne	emisēna	emisēnum		emisēnī	emisēnae	emisēna

References

• Emisēnus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.