ementitus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ēmentior.
Participle
[edit]ēmentītus (feminine ēmentīta, neuter ēmentītum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| Number | Singular | Plural | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Case / Gender | Masculine | Feminine | Neuter | Masculine | Feminine | Neuter | |
| Nominative | ēmentītus | ēmentīta | ēmentītum | ēmentītī | ēmentītae | ēmentīta | |
| Genitive | ēmentītī | ēmentītae | ēmentītī | ēmentītōrum | ēmentītārum | ēmentītōrum | |
| Dative | ēmentītō | ēmentītō | ēmentītīs | ||||
| Accusative | ēmentītum | ēmentītam | ēmentītum | ēmentītōs | ēmentītās | ēmentīta | |
| Ablative | ēmentītō | ēmentītā | ēmentītō | ēmentītīs | |||
| Vocative | ēmentīte | ēmentīta | ēmentītum | ēmentītī | ēmentītae | ēmentīta | |