ementitus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ēmentior.
Participle
[edit]ēmentītus (feminine ēmentīta, neuter ēmentītum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēmentītus | ēmentīta | ēmentītum | ēmentītī | ēmentītae | ēmentīta | |
| genitive | ēmentītī | ēmentītae | ēmentītī | ēmentītōrum | ēmentītārum | ēmentītōrum | |
| dative | ēmentītō | ēmentītae | ēmentītō | ēmentītīs | |||
| accusative | ēmentītum | ēmentītam | ēmentītum | ēmentītōs | ēmentītās | ēmentīta | |
| ablative | ēmentītō | ēmentītā | ēmentītō | ēmentītīs | |||
| vocative | ēmentīte | ēmentīta | ēmentītum | ēmentītī | ēmentītae | ēmentīta | |