ementiturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ēmentior.
Participle
[edit]ēmentītūrus (feminine ēmentītūra, neuter ēmentītūrum); first/second-declension participle
- about to fabricate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēmentītūrus | ēmentītūra | ēmentītūrum | ēmentītūrī | ēmentītūrae | ēmentītūra | |
| genitive | ēmentītūrī | ēmentītūrae | ēmentītūrī | ēmentītūrōrum | ēmentītūrārum | ēmentītūrōrum | |
| dative | ēmentītūrō | ēmentītūrae | ēmentītūrō | ēmentītūrīs | |||
| accusative | ēmentītūrum | ēmentītūram | ēmentītūrum | ēmentītūrōs | ēmentītūrās | ēmentītūra | |
| ablative | ēmentītūrō | ēmentītūrā | ēmentītūrō | ēmentītūrīs | |||
| vocative | ēmentītūre | ēmentītūra | ēmentītūrum | ēmentītūrī | ēmentītūrae | ēmentītūra | |