emensurus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ēmētior.
Participle
[edit]ēmēnsūrus (feminine ēmēnsūra, neuter ēmēnsūrum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēmēnsūrus | ēmēnsūra | ēmēnsūrum | ēmēnsūrī | ēmēnsūrae | ēmēnsūra | |
| genitive | ēmēnsūrī | ēmēnsūrae | ēmēnsūrī | ēmēnsūrōrum | ēmēnsūrārum | ēmēnsūrōrum | |
| dative | ēmēnsūrō | ēmēnsūrae | ēmēnsūrō | ēmēnsūrīs | |||
| accusative | ēmēnsūrum | ēmēnsūram | ēmēnsūrum | ēmēnsūrōs | ēmēnsūrās | ēmēnsūra | |
| ablative | ēmēnsūrō | ēmēnsūrā | ēmēnsūrō | ēmēnsūrīs | |||
| vocative | ēmēnsūre | ēmēnsūra | ēmēnsūrum | ēmēnsūrī | ēmēnsūrae | ēmēnsūra | |