emendaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ēmendō.
Participle
[edit]ēmendātūrus (feminine ēmendātūra, neuter ēmendātūrum); first/second-declension participle
- about to correct
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēmendātūrus | ēmendātūra | ēmendātūrum | ēmendātūrī | ēmendātūrae | ēmendātūra | |
| genitive | ēmendātūrī | ēmendātūrae | ēmendātūrī | ēmendātūrōrum | ēmendātūrārum | ēmendātūrōrum | |
| dative | ēmendātūrō | ēmendātūrae | ēmendātūrō | ēmendātūrīs | |||
| accusative | ēmendātūrum | ēmendātūram | ēmendātūrum | ēmendātūrōs | ēmendātūrās | ēmendātūra | |
| ablative | ēmendātūrō | ēmendātūrā | ēmendātūrō | ēmendātūrīs | |||
| vocative | ēmendātūre | ēmendātūra | ēmendātūrum | ēmendātūrī | ēmendātūrae | ēmendātūra | |