emancipatus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ēmancipō.
Participle
[edit]ēmancipātus (feminine ēmancipāta, neuter ēmancipātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēmancipātus | ēmancipāta | ēmancipātum | ēmancipātī | ēmancipātae | ēmancipāta | |
| genitive | ēmancipātī | ēmancipātae | ēmancipātī | ēmancipātōrum | ēmancipātārum | ēmancipātōrum | |
| dative | ēmancipātō | ēmancipātae | ēmancipātō | ēmancipātīs | |||
| accusative | ēmancipātum | ēmancipātam | ēmancipātum | ēmancipātōs | ēmancipātās | ēmancipāta | |
| ablative | ēmancipātō | ēmancipātā | ēmancipātō | ēmancipātīs | |||
| vocative | ēmancipāte | ēmancipāta | ēmancipātum | ēmancipātī | ēmancipātae | ēmancipāta | |