emancipaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ēmancipō.
Participle
[edit]ēmancipātūrus (feminine ēmancipātūra, neuter ēmancipātūrum); first/second-declension participle
- about to emancipate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēmancipātūrus | ēmancipātūra | ēmancipātūrum | ēmancipātūrī | ēmancipātūrae | ēmancipātūra | |
| genitive | ēmancipātūrī | ēmancipātūrae | ēmancipātūrī | ēmancipātūrōrum | ēmancipātūrārum | ēmancipātūrōrum | |
| dative | ēmancipātūrō | ēmancipātūrae | ēmancipātūrō | ēmancipātūrīs | |||
| accusative | ēmancipātūrum | ēmancipātūram | ēmancipātūrum | ēmancipātūrōs | ēmancipātūrās | ēmancipātūra | |
| ablative | ēmancipātūrō | ēmancipātūrā | ēmancipātūrō | ēmancipātūrīs | |||
| vocative | ēmancipātūre | ēmancipātūra | ēmancipātūrum | ēmancipātūrī | ēmancipātūrae | ēmancipātūra | |