emanatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ēmānō.
Participle
[edit]ēmānātus (feminine ēmānāta, neuter ēmānātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēmānātus | ēmānāta | ēmānātum | ēmānātī | ēmānātae | ēmānāta | |
| genitive | ēmānātī | ēmānātae | ēmānātī | ēmānātōrum | ēmānātārum | ēmānātōrum | |
| dative | ēmānātō | ēmānātae | ēmānātō | ēmānātīs | |||
| accusative | ēmānātum | ēmānātam | ēmānātum | ēmānātōs | ēmānātās | ēmānāta | |
| ablative | ēmānātō | ēmānātā | ēmānātō | ēmānātīs | |||
| vocative | ēmānāte | ēmānāta | ēmānātum | ēmānātī | ēmānātae | ēmānāta | |