emanaturus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ēmānō.
Participle
[edit]ēmānātūrus (feminine ēmānātūra, neuter ēmānātūrum); first/second-declension participle
- about to emanate
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēmānātūrus | ēmānātūra | ēmānātūrum | ēmānātūrī | ēmānātūrae | ēmānātūra | |
| genitive | ēmānātūrī | ēmānātūrae | ēmānātūrī | ēmānātūrōrum | ēmānātūrārum | ēmānātūrōrum | |
| dative | ēmānātūrō | ēmānātūrae | ēmānātūrō | ēmānātūrīs | |||
| accusative | ēmānātūrum | ēmānātūram | ēmānātūrum | ēmānātūrōs | ēmānātūrās | ēmānātūra | |
| ablative | ēmānātūrō | ēmānātūrā | ēmānātūrō | ēmānātūrīs | |||
| vocative | ēmānātūre | ēmānātūra | ēmānātūrum | ēmānātūrī | ēmānātūrae | ēmānātūra | |