elutus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ēluō (“to wash away”).

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /eːˈluː.tus/, [eːˈɫ̪uːt̪ʊs̠]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /eˈlu.tus/, [eˈluːt̪us]

Participle

ēlūtus (feminine ēlūta, neuter ēlūtum); first/second-declension participle

1. having been washed away, rinsed

Inflection

First/second-declension adjective.

	singular				plural
	masculine	feminine	neuter		masculine	feminine	neuter
nominative	ēlūtus	ēlūta	ēlūtum		ēlūtī	ēlūtae	ēlūta
genitive	ēlūtī	ēlūtae	ēlūtī		ēlūtōrum	ēlūtārum	ēlūtōrum
dative	ēlūtō	ēlūtae	ēlūtō		ēlūtīs
accusative	ēlūtum	ēlūtam	ēlūtum		ēlūtōs	ēlūtās	ēlūta
ablative	ēlūtō	ēlūtā	ēlūtō		ēlūtīs
vocative	ēlūte	ēlūta	ēlūtum		ēlūtī	ēlūtae	ēlūta