eludens
Latin
[edit]Etymology
[edit]Present participle of ēlūdō.
Participle
[edit]ēlūdēns (genitive ēlūdentis); third-declension one-termination participle
Declension
[edit]Third-declension participle.
| singular | plural | ||||
|---|---|---|---|---|---|
| masc./fem. | neuter | masc./fem. | neuter | ||
| nominative | ēlūdēns | ēlūdentēs | ēlūdentia | ||
| genitive | ēlūdentis | ēlūdentium | |||
| dative | ēlūdentī | ēlūdentibus | |||
| accusative | ēlūdentem | ēlūdēns | ēlūdentēs ēlūdentīs |
ēlūdentia | |
| ablative | ēlūdente ēlūdentī1 |
ēlūdentibus | |||
| vocative | ēlūdēns | ēlūdentēs | ēlūdentia | ||
1When used purely as an adjective.