Jump to content

elocuturus

From Wiktionary, the free dictionary

Latin

[edit]

Etymology

[edit]

Future active participle of ēloquor.

Participle

[edit]

ēlocūtūrus (feminine ēlocūtūra, neuter ēlocūtūrum); first/second-declension participle

  1. about to pronounce

Declension

[edit]

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ēlocūtūrus ēlocūtūra ēlocūtūrum ēlocūtūrī ēlocūtūrae ēlocūtūra
genitive ēlocūtūrī ēlocūtūrae ēlocūtūrī ēlocūtūrōrum ēlocūtūrārum ēlocūtūrōrum
dative ēlocūtūrō ēlocūtūrae ēlocūtūrō ēlocūtūrīs
accusative ēlocūtūrum ēlocūtūram ēlocūtūrum ēlocūtūrōs ēlocūtūrās ēlocūtūra
ablative ēlocūtūrō ēlocūtūrā ēlocūtūrō ēlocūtūrīs
vocative ēlocūtūre ēlocūtūra ēlocūtūrum ēlocūtūrī ēlocūtūrae ēlocūtūra