elocaturus
Jump to navigation
Jump to search
Latin
[edit]Etymology
[edit]Future active participle of ēlocō.
Participle
[edit]ēlocātūrus (feminine ēlocātūra, neuter ēlocātūrum); first/second-declension participle
- about to let
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēlocātūrus | ēlocātūra | ēlocātūrum | ēlocātūrī | ēlocātūrae | ēlocātūra | |
| genitive | ēlocātūrī | ēlocātūrae | ēlocātūrī | ēlocātūrōrum | ēlocātūrārum | ēlocātūrōrum | |
| dative | ēlocātūrō | ēlocātūrae | ēlocātūrō | ēlocātūrīs | |||
| accusative | ēlocātūrum | ēlocātūram | ēlocātūrum | ēlocātūrōs | ēlocātūrās | ēlocātūra | |
| ablative | ēlocātūrō | ēlocātūrā | ēlocātūrō | ēlocātūrīs | |||
| vocative | ēlocātūre | ēlocātūra | ēlocātūrum | ēlocātūrī | ēlocātūrae | ēlocātūra | |