elimatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ēlīmō
Participle
[edit]ēlīmātus (feminine ēlīmāta, neuter ēlīmātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēlīmātus | ēlīmāta | ēlīmātum | ēlīmātī | ēlīmātae | ēlīmāta | |
| genitive | ēlīmātī | ēlīmātae | ēlīmātī | ēlīmātōrum | ēlīmātārum | ēlīmātōrum | |
| dative | ēlīmātō | ēlīmātae | ēlīmātō | ēlīmātīs | |||
| accusative | ēlīmātum | ēlīmātam | ēlīmātum | ēlīmātōs | ēlīmātās | ēlīmāta | |
| ablative | ēlīmātō | ēlīmātā | ēlīmātō | ēlīmātīs | |||
| vocative | ēlīmāte | ēlīmāta | ēlīmātum | ēlīmātī | ēlīmātae | ēlīmāta | |