elevatus
Latin
[edit]Etymology
[edit]Perfect passive participle of ēlevō.
Participle
[edit]ēlevātus (feminine ēlevāta, neuter ēlevātum); first/second-declension participle
Declension
[edit]First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ēlevātus | ēlevāta | ēlevātum | ēlevātī | ēlevātae | ēlevāta | |
| genitive | ēlevātī | ēlevātae | ēlevātī | ēlevātōrum | ēlevātārum | ēlevātōrum | |
| dative | ēlevātō | ēlevātae | ēlevātō | ēlevātīs | |||
| accusative | ēlevātum | ēlevātam | ēlevātum | ēlevātōs | ēlevātās | ēlevāta | |
| ablative | ēlevātō | ēlevātā | ēlevātō | ēlevātīs | |||
| vocative | ēlevāte | ēlevāta | ēlevātum | ēlevātī | ēlevātae | ēlevāta | |