elego

Latin

Etymology

ex- +‎ lēgō (“appoint, bequeath”)

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /eːˈleː.ɡoː/, [eːˈɫ̪eːɡoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /eˈle.ɡo/, [eˈlɛːɡo]

Verb

ēlēgō (present infinitive ēlēgāre, perfect active ēlēgāvī); first conjugation, no supine stem

1. to bequeath away (out of the family)

Conjugation

Conjugation of ēlēgō (first conjugation, no supine stem)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēlēgō	ēlēgās	ēlēgat	ēlēgāmus	ēlēgātis	ēlēgant
	imperfect	ēlēgābam	ēlēgābās	ēlēgābat	ēlēgābāmus	ēlēgābātis	ēlēgābant
	future	ēlēgābō	ēlēgābis	ēlēgābit	ēlēgābimus	ēlēgābitis	ēlēgābunt
	perfect	ēlēgāvī	ēlēgāvistī	ēlēgāvit	ēlēgāvimus	ēlēgāvistis	ēlēgāvērunt, ēlēgāvēre
	pluperfect	ēlēgāveram	ēlēgāverās	ēlēgāverat	ēlēgāverāmus	ēlēgāverātis	ēlēgāverant
	future perfect	ēlēgāverō	ēlēgāveris	ēlēgāverit	ēlēgāverimus	ēlēgāveritis	ēlēgāverint
passive	present	ēlēgor	ēlēgāris, ēlēgāre	ēlēgātur	ēlēgāmur	ēlēgāminī	ēlēgantur
	imperfect	ēlēgābar	ēlēgābāris, ēlēgābāre	ēlēgābātur	ēlēgābāmur	ēlēgābāminī	ēlēgābantur
	future	ēlēgābor	ēlēgāberis, ēlēgābere	ēlēgābitur	ēlēgābimur	ēlēgābiminī	ēlēgābuntur
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ēlēgem	ēlēgēs	ēlēget	ēlēgēmus	ēlēgētis	ēlēgent
	imperfect	ēlēgārem	ēlēgārēs	ēlēgāret	ēlēgārēmus	ēlēgārētis	ēlēgārent
	perfect	ēlēgāverim	ēlēgāverīs	ēlēgāverit	ēlēgāverīmus	ēlēgāverītis	ēlēgāverint
	pluperfect	ēlēgāvissem	ēlēgāvissēs	ēlēgāvisset	ēlēgāvissēmus	ēlēgāvissētis	ēlēgāvissent
passive	present	ēlēger	ēlēgēris, ēlēgēre	ēlēgētur	ēlēgēmur	ēlēgēminī	ēlēgentur
	imperfect	ēlēgārer	ēlēgārēris, ēlēgārēre	ēlēgārētur	ēlēgārēmur	ēlēgārēminī	ēlēgārentur
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ēlēgā	—	—	ēlēgāte	—
	future	—	ēlēgātō	ēlēgātō	—	ēlēgātōte	ēlēgantō
passive	present	—	ēlēgāre	—	—	ēlēgāminī	—
	future	—	ēlēgātor	ēlēgātor	—	—	ēlēgantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ēlēgāre	ēlēgāvisse	—	ēlēgārī	—	—
participles		ēlēgāns	—	—	—	—	ēlēgandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		ēlēgandī	ēlēgandō	ēlēgandum	ēlēgandō	—	—

References

• “elego”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• elego in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.