ejicio

Latin

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /eːˈi̯i.ki.oː/, [eːˈi̯ɪkioː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /eˈji.t͡ʃi.o/, [eˈjiːt͡ʃio]

Verb

ējiciō (present infinitive ējicere, perfect active ējēcī, supine ējectum); third conjugation iō-variant

1. Alternative form of ēiciō

Conjugation

   Conjugation of ējiciō (third conjugation iō-variant)

indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ējiciō	ējicis	ējicit	ējicimus	ējicitis	ējiciunt
	imperfect	ējiciēbam	ējiciēbās	ējiciēbat	ējiciēbāmus	ējiciēbātis	ējiciēbant
	future	ējiciam	ējiciēs	ējiciet	ējiciēmus	ējiciētis	ējicient
	perfect	ējēcī	ējēcistī	ējēcit	ējēcimus	ējēcistis	ējēcērunt, ējēcēre
	pluperfect	ējēceram	ējēcerās	ējēcerat	ējēcerāmus	ējēcerātis	ējēcerant
	future perfect	ējēcerō	ējēceris	ējēcerit	ējēcerimus	ējēceritis	ējēcerint
passive	present	ējicior	ējiceris, ējicere	ējicitur	ējicimur	ējiciminī	ējiciuntur
	imperfect	ējiciēbar	ējiciēbāris, ējiciēbāre	ējiciēbātur	ējiciēbāmur	ējiciēbāminī	ējiciēbantur
	future	ējiciar	ējiciēris, ējiciēre	ējiciētur	ējiciēmur	ējiciēminī	ējicientur
	perfect	ējectus + present active indicative of sum
	pluperfect	ējectus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	ējectus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	ējiciam	ējiciās	ējiciat	ējiciāmus	ējiciātis	ējiciant
imperfect	ējicerem	ējicerēs	ējiceret	ējicerēmus	ējicerētis	ējicerent
perfect	ējēcerim	ējēcerīs	ējēcerit	ējēcerīmus	ējēcerītis	ējēcerint
pluperfect	ējēcissem	ējēcissēs	ējēcisset	ējēcissēmus	ējēcissētis	ējēcissent
passive	present	ējiciar	ējiciāris, ējiciāre	ējiciātur	ējiciāmur	ējiciāminī	ējiciantur
imperfect	ējicerer	ējicerēris, ējicerēre	ējicerētur	ējicerēmur	ējicerēminī	ējicerentur
perfect	ējectus + present active subjunctive of sum
pluperfect	ējectus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	ējice	—	—	ējicite	—
	future	—	ējicitō	ējicitō	—	ējicitōte	ējiciuntō
passive	present	—	ējicere	—	—	ējiciminī	—
	future	—	ējicitor	ējicitor	—	—	ējiciuntor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		ējicere	ējēcisse	ējectūrum esse	ējicī	ējectum esse	ējectum īrī
participles		ējiciēns	—	ējectūrus	—	ējectus	ējiciendus, ējiciundus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		ējiciendī	ējiciendō	ējiciendum	ējiciendō	ējectum	ējectū

Related terms

Related terms

• abjiciō
• adjiciō
• circumjiciō
• cōnjiciō
• dējiciō
• disjiciō
• ējectāmentum
• jaciō
• injiciō
• interjiciō
• objiciō
• praejiciō
• prōjiciō
• rējiciō
• subjiciō
• superjaciō
• trājiciō

Descendants

• English: eject

References

• “ejicio”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• ejicio in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.